2024. gada 26. jūn.

2024. gada 5. jūn.

2024. gada 31. maijs

Ceriņu svētki Kombuļu Tautas namā.

 

    Sestdien, 25. maijā Kombuļu TN svinējām tradicionālos Ceriņu svētkus. Pasākumā godinājām “Stipro sētu” saimniekus, kuri saimnieko un attīsta savus mantotos īpašumus vairākās paaudzēs. Lai īstenotu šo ieceri ,ģimenēm bija uzdots apkopot savu māju vēsturi-izpētīt ģimenes albūmus, sazināties ar radiem, atcerēties seno dienu ģimenes tradīcijas un  ielūkoties kādā stūrītī, kur glabājas senlietas, lai piedāvātu tās izstādei.

    Kas latvietim ir mājas?Telpa? Noslēgta pasaule vai logs uz ārpasauli? Ziloņkaula tornis, kurā norobežoties no ziņkārīgā pūļa, vai šūniņa lielajā Stropā, ko sauc par Visumu? Vieta, kuras vaibstus, raksturu un likteni cilvēks manto piedzimstot un nēsā visu mūžu?

    Latvietim māja ir pasaules centrs. No tās mēs izejam un tajā atgriežamies.

    Katram cilvēkam viņa dzīves ceļā būtu jāiet līdzi mājas svētībai. Mātes dotai. Mājas ir vieta, kur vienmēr gaida. Akmeņus mājas pamatiem veļ vīrietis, bet māju ceļ sieviete, liekot pamatos savu mīlestību un uzupurēšanos, pati sevi.

    Mūsdienās arvien vairāk cilvēku meklē savas saknes .Kādam tas nākas viegli, kādam-caur sāpēm, niknumu un mežonīgu piepūli. Bet dzimtu vecļaudis vēl atceras. Šo un to. Kripatiņas. Ir vērts tās pierakstīt, kaut pa teikumam uz mazām lapiņām. Jo vairāk vaicāsim, jo vairāk atcerēsies. Sliktāk, ja vairs nav kam vaicāt...

    Pasākumā izstāstījām 11 Māju stāstus, noskatījāmies prezentācijas, foajē varēja aplūkot senlietu un rokdarbu izstādi.

    Svētku koncertā skanēja lieliskās Jura Ostrovska dziesmas, līnijdeju grupa Magnolijas priecēja skatītājus ar ugunīgām dejām. Dzirdējām Elizabetes(Ilzes Vovkas) sirsnīgos dzejoļus latgaliešu valodā. Īpašais viesis bija mūsu novadniece Lidija Dundare(Solima), kura lasīja fragmentus no tikko iznākušās grāmatas “Dzimtas saknes”. Autore grāmatu laipni uzdāvināja Kombuļu pagasta bibliotēkai.

    ”Tādas grāmatas ir neatsverams ieguldījums dzimtas un visas Latvijas vēsturē. Mūsu vēsturi veido latviešu dzimtu stāsti. Tā ir īstā vēsture-vispatiesākā un visobjektīvākā. Šādas grāmatas ir milzu vērtība. Tur ir notikumi, cilvēku domu, runas, vērtējumu apraksti, kas raksturo Latviju aprakstītajā laika posmā. Un tur ir fakti, reāli cilvēki, nevis pieņēmumi vai vīzijas”-tā Lidijas grāmatu komentēja rakstniece Sarmīte Poikāne sociālajos tīklos.

    Kopā ar Lidiju pasākumā bija viņas māmiņa Eleonora, kura Jāņos svinēs savu 92. dzimšanas dienu. Novēlam viņai stipru veselību, možu garu un lai atjaunotajā dzimtajā sētā vēl ilgs mūžs. Pasākums bija kupli apmeklēts. Zālē skatītāju vidū bija ciemiņi no Krāslavas, Aulejas, Izvaltas, Daugavpils, Kuldīgas, Rīgas, kā arī paši mājinieki. Bija satikšanās ar sen neredzētiem draugiem, paziņām, tika nodibināti kontakti turpmākai radošai sadarbībai.

    Balvā māju saimnieki saņēma ceriņu stādus, kā piemiņu no pasākuma.

    Šī bija atzīšanās mīlestībā. Mājām. Tuviniekiem. Savējiem. Dzīvajiem, aizgājušajiem, vēl neatnākušajiem. Visiem, kuri līdzās. Šī ir pateicība senčiem, kuri aizejot, palikuši, lai palīdzētu dzīvot, radīt, darīt, mīlēt, sargāt un ar smaidu sagaidīt jaunu rītu.

    Pasākuma mērķis bija iedrošināt arī pārējos skatītājus apzināt savas dzimtas saknes, atcerēties, cik svarīgas ir ģimenes vērtības, senču tradīcijas un uzticība dzimtajām mājām. Jo viss-gan ģimene un dzimta, gan sabiedrība un valsts-sākas no mums pašiem . No mazumiņa.

    “Kas senatni pētī, tas nākotni svētī”-tāds ir Lavijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja(kas šogad svin savu simtgadi) darbinieku moto. Lai tā ir gaisma, kurai sekot!

    Pēc pasākuma ciemiņi varēja iestiprināties ar smeķīgu putru, garšīgiem pīrāgiem un rudzu maizīti ar medu.

    Uz tikšanos nākamgad ceriņu ziedu laikā!















2024. gada 30. apr.

2024. gada 23. apr.

23. aprīlis- Ūsiņa jeb Jurģa diena

 

Ja Jurģu dienā kāds vējš uzvar, tāds visvairāk visu gadu pūš.

• Ja Jurģu dienā slikts laiks, tas būs slikts visu gadu.

• Ja aprīļa beigās ir pērkons, vairs salnu nebūs.

• Ja aprīlis ir slapjš, viss gads būs sauss.

• Ja aprīlis ir auksts, maijs būs silts.

• Ja Jurģu dienā līst, pļavās zāļu trūks.

• Ja dzeguze deviņas dienas pirms Jurģiem sāk kūkot, būs silta un auglīga vasara.

• Ja pirmais pērkons ierūc aplapotos kokos, būs silta vasara; ja ierūc kailos kokos, būs auksta, nabadzīga vasara.

• Ja vārnas ligzdas taisa zemu, būs slapja vasara un plūdi.

• Ja kurmis pavasarī saceļ daudz rakumu, būs sausa vasara.

• Ja pavasarī pirmo pamana dzeltenu tauriņu, būs karsta vasara; ja baltu – būs mīlīga vasara; ja tumšu vai raibu – būs lietaina vasara.

• Ja pavasarī pirmie izplaukst bērzi, būs sausa vasara, ja alkšņi – būs slapja vasara, ja vienlaicīgi – vidēji normāla vasara.

                           


     No 2021.- 2025.gadam atzīmējam latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. 1525.gadā iespieda pirmo grāmatu latviski un tas aizsāka latviešu grāmatas kultūras attīstību piecu gadsimtu garumā. Latviešu grāmatu kultūra kļuva par vienu no nācijas stūrakmeņiem, tādēļ latviski rakstītā un grāmatā iespiestā vārda vēsture ir Latvijai un latviešiem nozīmīgs laiks, kuru cildinām tagad, 500 gadus pēc pirmās grāmatas tapšanas.

    Piektdien,19.aprīlī, Kombuļu pagasta bibliotēka tikāmies pasākumā " Vietu, lietu un cilvēku stāsti". Ielūkojāmies svarīgākos notikumos, kas saistās ar latviešu grāmatas vēsturi piecu gadsimtu griezumā. Katrs no pasākuma dalībniekiem dalījās savā stāstā par atnestajiem sev līdzi priekšmetiem- fotogrāfijām, traukiem, grāmatām , kā arī sev īpašajām atmiņām par kādiem nozīmīgiem notikumiem viņu dzīvē. Paldies, ka atnācāt un dalījāties savos stāstos!





2024. gada 11. apr.

2024. gada 28. marts

2024. gada 27. marts

2024. gada 20. marts

Sveicieni astronomiskajā pavasarī!


Plkst. 06.19-aust pavasara saule!

Pavasari, pavasari,
Ko tu man atnesīsi?
Atnesīšu siltu laiku,
Baltu rožu vainadziņu.

 

Pasākums.

     Vaļasprieks jeb hobijs ir atsevišķa cilvēka brīvā laika pavadīšanas veids. Vārds hobby angļu valodā apzīmē arī bezdelīgu piekūnu. No brīvā laika pavadīšanas ar piekūniem viduslaikos arī ir cēlusies šī vārda mūsdienu nozīme. Tā mums vēsta Vikipēdija.

       Mūsdienās hobiji var būt daudzveidīgi: datorspēles, gleznošana, lasīšana, lidošana, kolekcionēšana, makšķerēšana, šūšana, adīšana, dziedāšana utt.
Ja jums ir kāds vaļasprieks, apkārtējie parasti pret to noskaņoti labvēlīgi, lai gan gadās dzirdēt arī citu viedokli: tas jau aiz gara laika niekojas vai arī -dullais , apsēstais. Psihologi atzīst, ka mūsu tehniskajā, datorizētajā pasaulē vaļasprieki ir visnotaļ atbalstāmi, jo ne visiem cilvēkiem darbs sniedz prieku un palīdz vispusīgi attīstīties, nereti tas ir vienveidīgs un kalpo tikai iztikas pelnīšanai.
    Un tad tieši vaļasprieks ļauj sevi realizēt kā pilnvērtīgu un prasmīgu cilvēku. Arī tad, ja patīk savs darbs, nenāk par ļaunu nodarboties arī ar kādu hobiju.
    Arī Inārai Pauliņai tā sagadījās, ka sirdij tīkami ir gan darbs ,gan vaļasprieks. Ināra strādā par bibliotekāri Krāslavas novada bibliotēkā . Kombuļu pagasta bibliotēkā tika atklāta viņas pašdarināto rotu izstāde. Mēs uzzinājām, kādus materiālus Ināra izmanto saviem darinājumiem, kur tos var iegādāties, cik ilgi viņa nodarbojas ar šo vaļasprieku. Interese bija liela. Mēs sakām lielu paldies Inārai par atsaucību un novēlam, lai nezūd radošuma un izdomas dzirksts arī turpmāk.
Izstāde bibliotēkā ir apskatāma līdz 16. aprīlim.



2024. gada 5. marts

2024. gada 4. marts

2024. gada 12. janv.