http://www.ezerzeme.lv/lv/zinas/kultura/20708/cels-uz-satiksanos-kombulos?fbclid=IwY2xjawFwU-BleHRuA2FlbQIxMAABHTPRtQ9IBlfoxqiB2cSQcYroO9jZ0Pt5oJadO8CAQCsmbpmylMJmJZqLSw_aem_0fKcyOuLO3U2o_pDQC0nvw

Pasākumi oktobrī

 

 

                                              MIĶEĻI

    Miķeļi ir latviešu tradicionālie gadskārtu svētki, kas tiek svinēti 29. septembrī un iezīmē rudens ekvinokciju, kad diena un nakts ir vienāda garuma. Miķeļi simbolizē ražas novākšanas beigas un pateicību par izdevušos ražu. Šie svētki tiek saistīti arī ar rudens darbu pabeigšanu un ziemas gatavošanās sākumu.

    Miķeļos svin zemes auglību, rīkojas svinības ar bagātīgiem ēdieniem un dziesmām, godinot dabas cikliskumu. Tradicionāli šajā laikā tiek organizēti gadatirgi, kur cilvēki tirgojas ar saviem ražas labumiem un amatnieku izstrādājumiem. Miķeļi arī simbolizē pāreju uz klusāku, ziemas periodu, kad daba lēnām sāk atpūsties.

               Nāc uz bibliotēku un apskati tematisko izstādi Miķeļdienai!

Dzejas pēcpusdiena

     21. septembrī Kombuļu Tautas namā norisinājās īpašs literāri-muzikālais pasākums "Ceļš uz satikšanos", kas pulcēja dzejas un mūzikas cienītājus. Šajā vakara programmā uzstājās divas talantīgas dzejnieces – Elizabete un Jeļena Vorošilova, kā arī sieviešu vokālais ansamblis "Noktirne", sniedzot neaizmirstamu priekšnesumu, kas vienoja dzeju ar mūziku.

    Dzejnieces Elizabete un Jeļena Vorošilova pārsteidza publiku ar savām emocionāli bagātajām dzejas rindām, kas caurvija gan dziļas pārdomas, gan dzīvesprieku. Viņu priekšnesumi piepildīja telpu ar sirsnību un māksliniecisku dziļumu, aicinot klātesošos uz brīdi apstāties un pārdomāt dzīves lielākos jautājumus.

    Pasākuma muzikālo daļu rotāja sieviešu vokālais ansamblis "Noktirne", kura dziedājumi harmoniski papildināja dzejas lasījumus. Viņu balsis, skanot melodiskā un izjustā izpildījumā, piešķīra īpašu atmosfēru, padarot šo vakaru par patiesu mākslas baudījumu.

    "Ceļš uz satikšanos" bija vairāk nekā vienkārši pasākums – tas bija sirds un dvēseles ceļojums, kas veicināja emocionālu saskarsmi starp māksliniekiem un publiku. Šādas tikšanās bagātina mūsu garīgo pasauli un rada jaunas atklāsmes, atgādinot par kultūras un mākslas nozīmi mūsu ikdienas dzīvē.

Paldies visiem dalībniekiem un apmeklētājiem par šo neaizmirstamo vakaru Kombuļu Tautas namā!

                      

Septembris-dzejas mēnesis

 

    Rudens ir laiks, kad daba pārvēršas krāsainā gleznotāja otā, un visa pasaule iekrāsojas siltās oranžās, sarkanās un zelta nokrāsās. Tas ir gadalaiks, kurā mēs izjūtam laika pāreju, vērojot, kā koki lēnām zaudē savas lapas, un apkārtne pārveidojas par gleznainu mozaīku. Rudens vienmēr ir bijis iedvesmas avots māksliniekiem, rakstniekiem un, protams, dzejniekiem. Tas ir laiks, kad sirdi piepilda nostaļģija, un daba kļūst par dzejnieka pirmo lasītāju.

          Dzejas dienas, kas Latvijā tiek svinētas septembrī, ir kā svētki dvēselei, kurus atzīmē kopā ar rudens ierašanos. Šis pasākums ir cieši saistīts ar latviešu literatūras dižgaru Raini, kura dzimšanas dienu atzīmē septembrī. Dzejas dienas ir laiks, kad dzeja ienāk ikdienā — skolās, bibliotēkās, kultūras centros un pat uz ielām. Tās aicina katru cilvēku kļūt par dzejas radītāju vai klausītāju, atklājot dzejas spēju runāt tieši ar cilvēka sirdi.

          Dzejnieki izmanto rudeni, lai paustu savas domas un sajūtas par dzīvi, laiku un mīlestību. Dzeja rudenī kļūst par tiltu starp cilvēka iekšējo pasauli un ārējo pasauli, kas nemitīgi mainās.

          Rudens un Dzejas dienas kopā veido īpašu saikni, kas ikvienam ļauj piedzīvot dzeju ne tikai kā literatūras formu, bet arī kā dzīvesveidu. Tā ir iespēja atklāt jaunas pasaules, kurās katrs vārds ir kā rudenī nokritusi lapa — viegli, bet tajā pašā laikā smagnēji un nozīmīgi. Dzeja šajā laikā kļūst par svētkiem, kuros nav nepieciešami nekādi greznumi, tikai sirds, kas spēj dzirdēt un just.

    Rudens un Dzejas dienas piedāvā mums iespēju apstāties un novērtēt skaistumu, kas atrodas visapkārt. Tas ir laiks, kad mēs varam savienot savas domas ar dzejas ritmu un ļaut, lai rudens krāsas un sajūtas plūst caur mums, piepildot mūs ar jaunu iedvesmu un radošu enerģiju.

                

Grāmatu apskats

 

Sveicināti, grāmatu mīļotāji!

            Aicinu Jūs uz aizraujošu tikšanos ar grāmatu pasauli mūsu pagasta bibliotēkā, kur notiks jaunāko izdevumu apskats! Tas ir lielisks brīdis iepazīt gan vietējo, gan ārvalstu literatūru, atklāt aizraujošus stāstus un iegūt iedvesmu nākamajām lasīšanas reizēm.

            Laipni gaidīti visi interesenti – no lasīšanas iesācējiem līdz pat pieredzējušiem grāmatu draugiem!

Tiekamies bibliotēkā!

Apsveikums!

                         Dārgie skolēni, skolotāji, studenti un vecāki!

    Sveicu jūs visus Zinību dienā — 1. septembrī! Šī diena iezīmē jaunu sākumu, pilnu ar iespējām, izaicinājumiem un atklājumiem. Lai jaunais mācību gads nes līdzi daudz pozitīvu emociju, jaunu zināšanu un radošuma mirkļu. Skolēniem un studentiem novēlu zinātkāri un neatlaidību, skolotājiem — iedvesmu un pacietību, bet vecākiem — sapratni un atbalstu.

                Lai mums visiem kopā veicas šajā mācību gadā!

Nāc un lasi!

           Dārgie grāmatu draugi!

    Lasīšana ir burvīgs piedzīvojums, kas aizved mūs uz neaizmirstamiem tālumiem un piedāvā iepazīt jaunus draugus, piedzīvojumus un pasaules. Aicinu jūs visus piedalīties jaunās "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas" kolekcijas vērtēšanā!

Ienāciet grāmatu pasaulē, izvēlieties aizraujošākos stāstus un kļūstiet par īstiem grāmatu ekspertiem. Jūsu viedoklis ir svarīgs! Daloties savās domās par izlasītajām grāmatām, jūs palīdzēsiet citiem atrast jaunas mīļākās grāmatas un piedzīvot vēl vairāk lasīšanas prieka.

    Nāciet, piedalieties un dalieties savā mīlestībā pret grāmatām! Lai lasīšana kļūst par aizraujošu piedzīvojumu jums un jūsu ģimenei!

Uz tikšanos grāmatu pasaulē!

Pasākumi augustā

 

Zināšanai!

 

Jaunumi grāmatu plauktos

 

Pasākumi jūnijā

 

Ceriņu svētki Kombuļu Tautas namā.

 

    Sestdien, 25. maijā Kombuļu TN svinējām tradicionālos Ceriņu svētkus. Pasākumā godinājām “Stipro sētu” saimniekus, kuri saimnieko un attīsta savus mantotos īpašumus vairākās paaudzēs. Lai īstenotu šo ieceri ,ģimenēm bija uzdots apkopot savu māju vēsturi-izpētīt ģimenes albūmus, sazināties ar radiem, atcerēties seno dienu ģimenes tradīcijas un  ielūkoties kādā stūrītī, kur glabājas senlietas, lai piedāvātu tās izstādei.

    Kas latvietim ir mājas?Telpa? Noslēgta pasaule vai logs uz ārpasauli? Ziloņkaula tornis, kurā norobežoties no ziņkārīgā pūļa, vai šūniņa lielajā Stropā, ko sauc par Visumu? Vieta, kuras vaibstus, raksturu un likteni cilvēks manto piedzimstot un nēsā visu mūžu?

    Latvietim māja ir pasaules centrs. No tās mēs izejam un tajā atgriežamies.

    Katram cilvēkam viņa dzīves ceļā būtu jāiet līdzi mājas svētībai. Mātes dotai. Mājas ir vieta, kur vienmēr gaida. Akmeņus mājas pamatiem veļ vīrietis, bet māju ceļ sieviete, liekot pamatos savu mīlestību un uzupurēšanos, pati sevi.

    Mūsdienās arvien vairāk cilvēku meklē savas saknes .Kādam tas nākas viegli, kādam-caur sāpēm, niknumu un mežonīgu piepūli. Bet dzimtu vecļaudis vēl atceras. Šo un to. Kripatiņas. Ir vērts tās pierakstīt, kaut pa teikumam uz mazām lapiņām. Jo vairāk vaicāsim, jo vairāk atcerēsies. Sliktāk, ja vairs nav kam vaicāt...

    Pasākumā izstāstījām 11 Māju stāstus, noskatījāmies prezentācijas, foajē varēja aplūkot senlietu un rokdarbu izstādi.

    Svētku koncertā skanēja lieliskās Jura Ostrovska dziesmas, līnijdeju grupa Magnolijas priecēja skatītājus ar ugunīgām dejām. Dzirdējām Elizabetes(Ilzes Vovkas) sirsnīgos dzejoļus latgaliešu valodā. Īpašais viesis bija mūsu novadniece Lidija Dundare(Solima), kura lasīja fragmentus no tikko iznākušās grāmatas “Dzimtas saknes”. Autore grāmatu laipni uzdāvināja Kombuļu pagasta bibliotēkai.

    ”Tādas grāmatas ir neatsverams ieguldījums dzimtas un visas Latvijas vēsturē. Mūsu vēsturi veido latviešu dzimtu stāsti. Tā ir īstā vēsture-vispatiesākā un visobjektīvākā. Šādas grāmatas ir milzu vērtība. Tur ir notikumi, cilvēku domu, runas, vērtējumu apraksti, kas raksturo Latviju aprakstītajā laika posmā. Un tur ir fakti, reāli cilvēki, nevis pieņēmumi vai vīzijas”-tā Lidijas grāmatu komentēja rakstniece Sarmīte Poikāne sociālajos tīklos.

    Kopā ar Lidiju pasākumā bija viņas māmiņa Eleonora, kura Jāņos svinēs savu 92. dzimšanas dienu. Novēlam viņai stipru veselību, možu garu un lai atjaunotajā dzimtajā sētā vēl ilgs mūžs. Pasākums bija kupli apmeklēts. Zālē skatītāju vidū bija ciemiņi no Krāslavas, Aulejas, Izvaltas, Daugavpils, Kuldīgas, Rīgas, kā arī paši mājinieki. Bija satikšanās ar sen neredzētiem draugiem, paziņām, tika nodibināti kontakti turpmākai radošai sadarbībai.

    Balvā māju saimnieki saņēma ceriņu stādus, kā piemiņu no pasākuma.

    Šī bija atzīšanās mīlestībā. Mājām. Tuviniekiem. Savējiem. Dzīvajiem, aizgājušajiem, vēl neatnākušajiem. Visiem, kuri līdzās. Šī ir pateicība senčiem, kuri aizejot, palikuši, lai palīdzētu dzīvot, radīt, darīt, mīlēt, sargāt un ar smaidu sagaidīt jaunu rītu.

    Pasākuma mērķis bija iedrošināt arī pārējos skatītājus apzināt savas dzimtas saknes, atcerēties, cik svarīgas ir ģimenes vērtības, senču tradīcijas un uzticība dzimtajām mājām. Jo viss-gan ģimene un dzimta, gan sabiedrība un valsts-sākas no mums pašiem . No mazumiņa.

    “Kas senatni pētī, tas nākotni svētī”-tāds ir Lavijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja(kas šogad svin savu simtgadi) darbinieku moto. Lai tā ir gaisma, kurai sekot!

    Pēc pasākuma ciemiņi varēja iestiprināties ar smeķīgu putru, garšīgiem pīrāgiem un rudzu maizīti ar medu.

    Uz tikšanos nākamgad ceriņu ziedu laikā!

Pasākumi maijā

 

23. aprīlis- Ūsiņa jeb Jurģa diena

 

• Ja Jurģu dienā kāds vējš uzvar, tāds visvairāk visu gadu pūš.

• Ja Jurģu dienā slikts laiks, tas būs slikts visu gadu.

• Ja aprīļa beigās ir pērkons, vairs salnu nebūs.

• Ja aprīlis ir slapjš, viss gads būs sauss.

• Ja aprīlis ir auksts, maijs būs silts.

• Ja Jurģu dienā līst, pļavās zāļu trūks.

• Ja dzeguze deviņas dienas pirms Jurģiem sāk kūkot, būs silta un auglīga vasara.

• Ja pirmais pērkons ierūc aplapotos kokos, būs silta vasara; ja ierūc kailos kokos, būs auksta, nabadzīga vasara.

• Ja vārnas ligzdas taisa zemu, būs slapja vasara un plūdi.

• Ja kurmis pavasarī saceļ daudz rakumu, būs sausa vasara.

• Ja pavasarī pirmo pamana dzeltenu tauriņu, būs karsta vasara; ja baltu – būs mīlīga vasara; ja tumšu vai raibu – būs lietaina vasara.

• Ja pavasarī pirmie izplaukst bērzi, būs sausa vasara, ja alkšņi – būs slapja vasara, ja vienlaicīgi – vidēji normāla vasara.

                           

     No 2021.- 2025.gadam atzīmējam latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. 1525.gadā iespieda pirmo grāmatu latviski un tas aizsāka latviešu grāmatas kultūras attīstību piecu gadsimtu garumā. Latviešu grāmatu kultūra kļuva par vienu no nācijas stūrakmeņiem, tādēļ latviski rakstītā un grāmatā iespiestā vārda vēsture ir Latvijai un latviešiem nozīmīgs laiks, kuru cildinām tagad, 500 gadus pēc pirmās grāmatas tapšanas.

    Piektdien,19.aprīlī, Kombuļu pagasta bibliotēka tikāmies pasākumā " Vietu, lietu un cilvēku stāsti". Ielūkojāmies svarīgākos notikumos, kas saistās ar latviešu grāmatas vēsturi piecu gadsimtu griezumā. Katrs no pasākuma dalībniekiem dalījās savā stāstā par atnestajiem sev līdzi priekšmetiem- fotogrāfijām, traukiem, grāmatām , kā arī sev īpašajām atmiņām par kādiem nozīmīgiem notikumiem viņu dzīvē. Paldies, ka atnācāt un dalījāties savos stāstos!

Pasākums

 

Apsveikums.

 

Pasākumi aprīlī.

 

Sveicieni astronomiskajā pavasarī!

Plkst. 06.19-aust pavasara saule!

Pavasari, pavasari,

Ko tu man atnesīsi?

Atnesīšu siltu laiku,

Baltu rožu vainadziņu.

 

Pasākums.

     Vaļasprieks jeb hobijs ir atsevišķa cilvēka brīvā laika pavadīšanas veids. Vārds hobby angļu valodā apzīmē arī bezdelīgu piekūnu. No brīvā laika pavadīšanas ar piekūniem viduslaikos arī ir cēlusies šī vārda mūsdienu nozīme. Tā mums vēsta Vikipēdija.

       Mūsdienās hobiji var būt daudzveidīgi: datorspēles, gleznošana, lasīšana, lidošana, kolekcionēšana, makšķerēšana, šūšana, adīšana, dziedāšana utt.

Ja jums ir kāds vaļasprieks, apkārtējie parasti pret to noskaņoti labvēlīgi, lai gan gadās dzirdēt arī citu viedokli: tas jau aiz gara laika niekojas vai arī -dullais , apsēstais. Psihologi atzīst, ka mūsu tehniskajā, datorizētajā pasaulē vaļasprieki ir visnotaļ atbalstāmi, jo ne visiem cilvēkiem darbs sniedz prieku un palīdz vispusīgi attīstīties, nereti tas ir vienveidīgs un kalpo tikai iztikas pelnīšanai.

    Un tad tieši vaļasprieks ļauj sevi realizēt kā pilnvērtīgu un prasmīgu cilvēku. Arī tad, ja patīk savs darbs, nenāk par ļaunu nodarboties arī ar kādu hobiju.

    Arī Inārai Pauliņai tā sagadījās, ka sirdij tīkami ir gan darbs ,gan vaļasprieks. Ināra strādā par bibliotekāri Krāslavas novada bibliotēkā . Kombuļu pagasta bibliotēkā tika atklāta viņas pašdarināto rotu izstāde. Mēs uzzinājām, kādus materiālus Ināra izmanto saviem darinājumiem, kur tos var iegādāties, cik ilgi viņa nodarbojas ar šo vaļasprieku. Interese bija liela. Mēs sakām lielu paldies Inārai par atsaucību un novēlam, lai nezūd radošuma un izdomas dzirksts arī turpmāk.

Izstāde bibliotēkā ir apskatāma līdz 16. aprīlim.

Izstāde

 

Pasākumi martā.

 

Apsveikums.

 

Jauno grāmatu apskats.

 

Pasākumi februārī.

 

Izstāde

 

Periodika 2024. gadam