2022. gada 30. dec.
2022. gada 27. dec.
2022. gada 13. dec.
2022. gada 8. dec.
2022. gada 6. dec.
2022. gada 1. dec.
2022. gada 30. nov.
2022. gada 10. nov.
Apsveikums
Sveiciens patriotu nedēļā!
2022. gada 8. nov.
2022. gada 1. nov.
2022. gada 18. okt.
2022. gada 13. okt.
2022. gada 11. okt.
2022. gada 5. okt.
2022. gada 30. sept.
2022. gada 15. sept.
2022. gada 31. aug.
1. septembris-Zinību diena!
Jaunā mācību gada sākums ir brīnišķīgs atskaites punkts, lai uzsāktu ko jaunu, lai mainītu ieradumus, lai izvirzītu augstākus mērķus. Negaidiet ne mirkli, neatlieciet uz rītdienu, dariet jau šodien! Esiet aktīvi un atraktīvi, esiet radoši un varoši, esiet darbīgi un atbildīgi! Un atcerieties, ka dzīve ir tieši tik interesanta, cik paši mēs to vēlamies!
2022. gada 18. aug.
2022. gada 17. aug.
Ausmas Gašperes gleznu personālizstāde "Ausmeņa"' .
2022. gada 30. jūn.
Izstāde!
Ausma Gašpere pēc izglītības
ir juridisko zinātņu maģistre, gleznot mācījusies nevis akadēmiskā vidē, bet
mākslinieku studijās, kur apguvusi klasiskās glezniecības pamatus. Viņas darbi
izpelnījušies profesionālu novērtējumu starptautiskos mākslas konkursos
“Apziņas maiņa pēc Covid-19”, “Marina 2021”, Jūrmalas muzejā u.c.
Nozīmīgākās personālizstādes Latvijas
Nacionālā vēstures muzeja nodaļā
,,Dauderi”, “Valters un Rapa”, Vecrīgā. Jaunciema bibliotekā, Rīgā un vairākās
kopizstādēs un mākslas galerijās Rīgā.
Izstāde Baldones muzejā bija
veltījums mammai dzimšanas dienā “Visi ziedi mātei”.
Ausmas gleznas ir jāredz klātienē – tām raksturīga ne tikai ekspresīva krāsu saspēle, bet arī dažādu tekstūru un faktūru kombinācija. Gleznas vislabāk novērtējamas noteiktā gaismā, tās ne tikai saaug ar telpu, bet arī ievelk savā pasaulē skatītāju.
Zināšanai!
1922. gada 30. jūnijā (pirms 100) publicēta Latvijas Republikas Satversme.
https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?id=966601
2022. gada 17. jūn.
2022. gada 1. jūn.
2022. gada 31. maijs
Svētku atbalsis...
Jau ziediem rotātas pļavas,
Jau dziesmām viļņojas gaiss,
Gaišs zaļums sedz kalnus un gravas:
Klāt maijmēness debešķīgais.
Tradicionālie Ceriņu svētki Kombuļos ir izskanējuši. Sestdien 28. maijā pie Tautas nama bērniem tika piedāvātas dažādas aktivitātes-piepūšamās atrakcijas, radošās darbnīcas, rotaļas(vadīja nodarbības Solvita Mežiņa) Atgūt spēkus palīdzēja sarūpētie saldumi, popkorns un cukurvate.
Laika apstākļi sevišķi nelutināja, tāpēc tika nolemts pasākumu novadīt Tautas namā. Uz koncertu ieradās prāvs skatītāju pulks. Kā pirmie, tika godināti nākamie pirmklasnieki-tādi šogad no mūsu pagasta būs pieci-Kira, Darja, Elza, Jegors, Matiass.
Ceriņu kāzas- pieci laulībā nodzīvoti gadi. Trīs pāri tika sveikti šajā jubilejā.
Kopš bērnības vecāki rūpējas par saviem bērniem, māca sēdēt, turēt karotīti, staigāt un teikt pirmos vārdiņus, tomēr liela loma bērnu audzināšanā ir vecvecākie,. Lielākā daļa vecmammu un vectēvu labprāt pavada daudz laika ar saviem mazbērniem, dalās savā pieredzē, sirdsgudrībā, palīdz ikvienam mācīties un novērtēt dzīvi.
Kas ir vecmāmiņa un vectētiņš? Vecmāmiņa ir maza meitenīte, vectētiņš mazs puika, kuri kopš zināma brīža tapuši sirmi. Viņi labāk par jebkuru citu izprot mazus bērnus un vislabāk prot dzīt jokus un blēņoties.
Kā galvenie svētku viesi bija tie vecvecāki, kuriem pūrā ir pieci un vairāki mazbērni un mazmazbērni- tādi bija seši(kas ieradās). Visiem dāvanā -Amūras ceriņi!
Koncertā skanēja akordeons un ģitāra(Mārtiņš Severīns Vecelis-Ūdrīšu pag.), dzeja Viktorijas un Katrīnas Hmeļnicku un Lauras Mežiņas izpildījumā.
Koncerta viesis-Dainis Skutelis.
Pēc koncerta visi dalībnieki varēja nobaudīt garšīgu zupu, ko gatavoja Inese un Arvīds Veceļi.
Šogad kopā ar ceriņiem zied ābeles, bumbieres un plūmes. Zied smagās kastaņas, plūškoki. Pļavā var maisiem savākt gaiļpiešus. Viss notiek tik ātri , tik strauji, pat vasara jau nostājusies pavasara vietā ar sauli un viszilākajām debesīm.
Tomēr ir tikai ziedonis. Ir maijs ,ir pavasaris. Ir jādara lielākie darbi, jāmācās, jāpabeidz un jāpaveic, vēl nav laiks atpūtai. Taču paņemam līdzi ceriņus, lai arī tūlīt būs jasmīni, peonijas un rozes. Paņemam līdzi ceriņus savai domu un nākotnes ideju vāzei, lai, kad pienāks novembris un aukstās dienas, būtu vienkārši , devīgi un skaisti!
Paldies visiem par piedalīšanos un uz tikšanos nākamgad!
2022. gada 20. maijs
Ukraiņu autoru
Romanas Romanišinas (Романа Романишин) un Andrija Lesiva (Андрій Лесів) bilžu grāmata bērniem “Karš, kurš pārvērta Rondo”, kuru no ukraiņu valodas
tulkojis Māris Salējs.
Ukraiņu mākslinieki šo bilžu grāmatu radīja neilgi pēc tam, kad
2014. gadā Krievija okupēja Krimas pussalu un sākās karš Austrumukrainā. 2015. gadā tā saņēma Starptautiskā Boloņas bērnu grāmatu tirgus balvu (Bologna Ragazzi Award) kategorijā “Jaunie apvāršņi” (New Horizons), ko žūrija piešķir īpaši novatoriskai bērnu grāmatai
Skaistajā dziedošo puķu pilsētā Rondo valda gaisma un krāsas. Karš atnes iznīcību un tumsu. Trīs draugi – mazais spīdeklītis Danko, balonu sunītis Fabians un papīra putns
Zvaigzne šajās briesmās šķiet trausli un bezspēcīgi, tomēr nepadodas. Viņi atklāj efektīvu aizsardzību pret kara tumsu - gaismas spēku. Ar visu Rondo iedzīvotāju palīdzību Danko, Zvaigzne un Fabians uzbūvē milzīgu gaismas mašīnu, kas izkliedē tumsu un
aptur karu. Grāmata “Karš, kurš pārvērta Rondo” mākslas tēlos atspoguļo gan kara absolūto ļaunumu, gan humānas vērtības un ir veltījums miera.
Tulkotājs Māris Salējs, izdevniecības "Liels un mazs" komanda, kā arī sadarbības partneri – papīra ražotāji un piegādātāji "Arctic Paper", "Antalis" un "Jelgavas
Tipogrāfija" – pie grāmatas tapšanas darbojās bez atlīdzības un ieguldot savus līdzekļus.
Visi ieņēmumi no grāmatu pārdošanas( 15 eiro par katru grāmatu)tiks ziedoti Ukrainas atbalstam!
2022. gada 19. maijs
2022. gada 18. maijs
2022. gada 3. maijs
2022. gada 28. apr.
Konkurss jauniešiem!
Eiropas Savienības prioritātes ir ieguvušas jaunu dimensiju, Krievijai uzsākot karu Ukrainā. Šī gada Eiropas dienas vēstījums “Kopā no sirds kā labos, tā ne tik labos laikos!” aicina apzināties, ka Eiropai ir nepieciešami jauni, gudri risinājumi un ikviena mūsu rīcība var palīdzēt, gan sniedzot atbalstu un ziedojot, gan pārdomājot ikdienas ieradumus. Katra ieguldījums – vai tā būtu apdomīga rīcība sociālajos tīklos un atbildīgi interneta lietošanas paradumi vai gudra energoefektivitātes plānošana – ir mūsu kopīgs spēks un vērtību apliecinājums.
2022. gads Eiropas Savienībā ir pasludināts par Eiropas Jaunatnes gadu. Tādēļ Ārlietu ministrija izsludina jauniešu video konkursu ”Mana Eiropa”, kura mērķis ir veicināt jauniešu izpratni un aktīvu iesaisti Eiropas nākotnes veidošanā.
Konkursā var piedalīties ikviens Latvijas jaunietis vecumā no 16 līdz 25 gadiem, kuru interesē Eiropas Savienības aktualitātes, sabiedriskie procesi, starptautiskās attiecības un politika. Lai pieteiktos dalībai konkursā, dalībniekam jāsagatavo līdz 30 sekundēm garš video reels formātā, kurā radoši tiek apskatītas šādas tēmas:
- Eiropas vērtības;
- Sociālo mediju platformas – veids kā sevi izpaust vai risks privātumam?
- Energoefektivitāte – kā tērēt mazāk, bet darīt to gudrāk? Sabiedrības paradumu maiņa;
- Internets kā zināšanu, prasmju un kultūras avots.
Līdz 2022. gada 2. maijam video jāievieto savā sociālo tīklu profilā (Facebook, Instagram, Twitter), atzīmējot Ārlietu ministriju un lietojot tēmturus #EiropasJaunatnesGads, #ĀrlietuKonkurss un #EiropasDiena2022. Konkursa laikā dalībnieku sociālo tīklu kontiem jābūt pieejamiem publiski, tādējādi ļaujot konkursa rīkotājiem apskatīt ievietoto video. Norādi uz ievietoto video sociālajos tīklos lūdzam sūtīt Ārlietu ministrijai uz e-pastu: media@mfa.gov.lv.
Labākie video tiks pārpublicēti Ārlietu ministrijas sociālajos tīklos, un Ārlietu ministrijas žūrijas izraudzītie video autori saņems Ārlietu ministrijas veicināšanas balvas. Labāko video autori tiks aicināti uz īpaši organizētu tikšanos ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.