Grāmatu pēcpusdiena Sauleskalna sākumskolā.

“Cilvēks ar labu grāmatu rokās nekad nevar būt vientuļš.”/K. Goldoni./

            Grāmatas atver prātu, paplašina redzesloku un iedvesmo mainīt kaut ko savā dzīvē un apkārtējā pasaulē.Grāmatās vienmēr var atrast atrisinājumu kādai personīgai problēmai, kā arī jebkurā brīdī nokļūt jaunā domu, fantāziju un iztēles pasaulē. Pareizā grāmata var sniegt motivāciju un vajadzīgo iedrošinājumu turpināt iesākto.

            Gandrīz visi Sauleskalna sākumskolas audzēkņi ir Kombuļu pagasta bibliotēkas lietotāji. Ar bibliotēkas pirmo apciemojumu, ar pasaku rītiem pirmskolas grupiņā sākas brīnumainais ceļojums grāmatu pasaulē. Bērni labprāt piedalās bibliotēkas rīkotajos pasākumos-radošajās darbnīcās, rokdarbu un zīmējumu izstādēs un citās aktivitātēs. Arī tagad vēl līdz 5. aprīlim ir iespēja apskatīt 6. klases skolnieces Lauras Mežiņas radošo darbu izstādi.Laura ir ļoti talantīga meitene,paspēj apmeklēt Mākslas un Mūzikas skolu, Bērnu un jauniešu interešu centru, kā arī vēl palīdz māmiņai lauku darbos. Novēlu viņai daudz radošu panākumu ,labas sekmes mācībās ,gaidu vēl jaunus darbiņus izstādei! Ar citām bibliotēkas aktivitātēm var iepazīties, apmeklējot bibliotēkas blogu-kombulubiblioteka.blogspot.com.

            Taču šoreiz gribu pastāstīt par pasākumu, kas notika skolā 23. marta pēcpusdienā . Bērni bija pulcējušies skolas zālē, visiem rokās grāmata. Skolēni bija sagatavojuši stāstījumu par savu mīļāko grāmatu. Atklājot pasākumu, skolotāja Solvita pastāstīja pasaku par Vilku, kurš vienīgais no Meža iemītniekiem neapmeklēja skolu un neņēma vērā skolotājas Pūces aizrādījumus.Kad beidzot viņam apnika klausīties Pūces pamācības, nolēma apēst ābeci, jo tā cerēja, ka visas  gudrības būs iekšā vienā rāvienā.Taču , izņemot vēdergraizes, neko neieguva!

            Beidzot bērni varēja sākt iepazīstināt klātesošos ar savu mīļāko grāmatu. Mēs dzirdējām daudz jauku stāstu-par meitenes uzticīgo draudzību ar sunīti no dzīvnieku patversmes, par baisajiem notikumiem stāstā par Korolīnu, izdzīvojām sunīša Pifa jautros piedzīvojumus, sapratām, ka labāk būt kā čaklai skudriņai, nevis kā slinķim sienāzim un daudz citu stāstu. Bērni bija pacentušies!

            Tālāk sekoja neliels konkurss par bibliotēku. Bērniem vajadzēja atbildēt uz 3 jautājumiem- kāda apaļa jubileja šogad paliek bibliotēkai, cik grāmatu ir bibliotēkā un nosaukt, cik maksā pati dārgākā grāmata bibliotēkā.

            Vēlāk mēs minējām atjautīgas mīklas, ko uzdeva skolotāja ,bērni sacentās ātrlasīšanā. Vēl vajadzēja pareizi salikt grāmatu nosaukumus, kas bija sarakstīti sajauktā secībā un visbeidzot  veidojām grāmatai svarīgu atribūtu- grāmatzīmi ar pūces attēlu, jo Pūce ir visgudrākā Meža iemītniece.

            Tā darbojoties, laiks ātri aiztecēja. Paldies bērniem un skolotājām, ka ielūdza mani uz šo jauko pēcpusdienu. Novēlu visiem šai tehnoloģiju laikmetā nezaudēt interesi par grāmatām, jo cilvēks, kas lasa grāmatas,būs vienmēr gudrāks par tiem, kas skatās TV... 

Izstāde bibliotēkā.

Bibliotēkā no 15.marta līdz 5. aprīlim apskatāmi Lauras Mežiņas(Sauleskalna sākumskolas 6. kl.) radošie darbiņi. Gaidu  ciemos!

 

8. marts

                                         

     

                                   Interesanti fakti par 8. martu.

            Izrādās, šīs dienas pirmsākumu meklējumi ir visai sarežģīti – ir oficiālās un arī citas versijas. Droši pateikt, kad šo dienu svinējuši pirmo reizi, nevar. Bet – vai tādēļ nesvinēt? Svinēt gan! Jo kopš 2007. gada tā Latvijā ir likumā noteikta atzīmējama diena.        

             Jau Senajā Romā bija īpaša diena sievietēm – to svinēja matronas, tas ir, brīvi dzimušas, precējušās sievietes; viņas no vīriem saņēma dāvanas, mīlestību un sevišķu uzmanību. Dāvanas saņēma arī verdzenes, turklāt mājas māte atļāva verdzenēm šai dienā atpūsties. Tērpušās labākajās drānās, ar vainagiem galvās, romietes devās uz dievietes Vestas templi (Vesta – ģimenes pavarda sargātāja).

            1910. gada 27. augustā Otrajā Starptautiskajā sieviešu sociālistu konferencē Kopenhāgenā (Dānija) piedalījās vairāk nekā 100 sievietes no 17 valstīm. Vācu sociāliste Klāra Cetkina (1857-1933) aicināja katru gadu svinēt dienu cīņai par sieviešu tiesībām, taču konkrēts datums netika piedāvāts. Tajā pašā laikā viņa kopā ar Rozu Luksemburgu izvedusi vācu pilsētu ielās vietējās prostitūtas – kā atbalstu savai rīcībai.

            1917. gada pēdējā februāra svētdienā (23. februārī jeb 8. martā pēc jaunā stila) Krievijas sievietes izgājušas ielās ar lozungiem «Maizi un mieru». Šis gājiens izraisījis plašus streikus un demonstrācijas, sadursmes ar policiju un kazakiem. 27. februārī (12. martā) Krievijā vispārējais streiks pārtapa par bruņotu sacelšanos – sākās Februāra revolūcija. 2. (15.) martā cars Nikolajs II atkāpās no troņa, un Pagaidu valdība garantēja sievietēm vēlēšanu tiesības.

            1921. gadā Krievijas Otrajā komunistiskajā sieviešu konferencē pieņemts lēmums Starptautisko sieviešu dienu svinēt 8. martā, pieminot sieviešu streiku 1917. gada 23. februārī (8. martā). Versija: boļševiku līderi Ļeņinu noteikt šos svētkus kā oficiālus pierunājusi feministe Aleksandra Kolontaja. Sākumā gan dāvanas padomju sievietēm netika pasniegtas. Kāda avīze 1925. gadā ziņoja, ka veikalā atvestas galošas un sievietēm – par godu svētku dienai – pienākas atlaides…

            Itālijā šai dienā sievietēm pasniedz dzeltenās mimozas. Eiropas dienvidu valstīs sievietes saņem ziedus un arī mazas dāvaniņas (dažkārt arī no darba devējiem). Portugālē sievietes šai dienā sarīko vakariņas un tusiņus "tikai sievietēm". Visdažādākie pasākumi notiek Indijā. ASV marts ir «Sieviešu vēstures mēnesis». Britu Arodbiedrību kongress 2005. gadā apstiprināja rezolūciju, ka Starptautiskā Sieviešu diena Apvienotajā karalistē būtu pasludināma par vispārējiem svētkiem. Eiropas parlamenta Sieviešu tiesību un dzimumu vienlīdzības komiteja Starptautiskajai Sieviešu dienai 2008. gada 6. martā veltīja konferenci «Sieviešu loma starpkultūru dialogā» un semināru «Dzimumu pārstāvība parlamentārajā darbā».

                 Sveiciens visām sievietēm 8. martā!

Pelnu diena.

                                             Pelnu trešdiena.

          Pelnu diena ir ļoti seni baznīcas svētki, kas ieguvuši noteiktu vietu liturģiskajā gadā kā Ciešanu un gavēņa laika sākums. Ticīgie ar šo dienu sāk intensīvu gatavošanos Lieldienām. Tam ir savs pamatojums Bībelē - Mozus, citi Dieva vīri un pats Kristus izšķirošiem notikumiem ir gatavojušies, gavējot četrdesmit dienas. Kristīgajai Baznīcai izšķirošais notikums bija Kristus augšāmcelšanās.

          Pelnu diena ir trešdiena, skaitot četrdesmit dienas pirms Lieldienām, bet izslēdzot svētdienas ,kā Jēzus augšāmcelšanās dienas, kurām nav gavēņa rakstura. Pelni šajā dienā atgādina par cilvēku kā niecību, kam dievišķā mīlestība nepieciešama kā dzīvība.

          Pelnu diena ievada gavēņa laiku, kad kristieši atturas no kādām ikdienišķām un ierastām lietām, cenšas ievērot mērenību uzturā un izklaidēs. Nav pieņemts rīkot kāzas, kristības un citus ar priecīgām izklaidēm saistītus pasākumus. Tā vietā lielāka uzmanība tiek pievērsta Bībelei, lūgšanai un grēksūdzei. Pelnu dienas novakarē draudzēs notiek īpaši dievkalpojumi. Altārus šajā dienā ietērpj violetajā krāsā, kas simbolizē ciešanas un grēknožēlu.

          Pēc Meteņiem latviešu folklorā nākamā dienā ir Pelnu diena. Latviskajā tradīcijā ir daudz norišu, kas raksturīgas šim laikam un kuru pastāvēšana nav tieši saistīta ar kristīgo tradīciju. Piebalgā ir pazīstama ieraža-iet pelnāžos-pelnu dienā staigā apkārt āzis – pārģērbies cilvēks. Pelnu āzim bija linu aste un ragi. Tas staigājis apkārt pa mājām un metis pelnus virsū.

          Daudzas Pelnu dienas ieražas saistās ar pelniem. Līdzās dažādiem paņēmieniem, kā izsēt pelnus uz lauka, ir arī izdarības, kas izraisa vispārēju jautrību. Nu kaut vai tāda: otram nezinot un neredzot piekārt vai piespraust pelnu kulīti uz muguras; to izdarīt ir diezgan liela māksla, bet toties pēc tam visiem lieli smiekli!

                                     Metens veda Pelnu dienu

                                    Ar šķībām ragavām,

                                    Sasašķieba, sasašķieba,

                                    Nosavēla lejiņā.