Sestdien, 25. maijā
Kombuļu TN svinējām tradicionālos Ceriņu svētkus. Pasākumā godinājām “Stipro
sētu” saimniekus, kuri saimnieko un attīsta savus mantotos īpašumus vairākās
paaudzēs. Lai īstenotu šo ieceri ,ģimenēm
bija uzdots apkopot savu māju vēsturi-izpētīt ģimenes albūmus, sazināties ar
radiem, atcerēties seno dienu ģimenes tradīcijas un ielūkoties kādā stūrītī, kur glabājas
senlietas, lai piedāvātu tās izstādei.
Kas latvietim ir
mājas?Telpa? Noslēgta pasaule vai logs uz ārpasauli? Ziloņkaula tornis, kurā
norobežoties no ziņkārīgā pūļa, vai šūniņa lielajā Stropā, ko sauc par Visumu?
Vieta, kuras vaibstus, raksturu un likteni cilvēks manto piedzimstot un nēsā
visu mūžu?
Latvietim māja ir
pasaules centrs. No tās mēs izejam un tajā atgriežamies.
Katram cilvēkam viņa
dzīves ceļā būtu jāiet līdzi mājas svētībai. Mātes dotai. Mājas ir vieta, kur
vienmēr gaida. Akmeņus mājas pamatiem veļ vīrietis, bet māju ceļ sieviete,
liekot pamatos savu mīlestību un uzupurēšanos, pati sevi.
Mūsdienās arvien vairāk
cilvēku meklē savas saknes .Kādam tas nākas viegli, kādam-caur sāpēm, niknumu
un mežonīgu piepūli. Bet dzimtu vecļaudis vēl atceras. Šo un to. Kripatiņas. Ir
vērts tās pierakstīt, kaut pa teikumam uz mazām lapiņām. Jo vairāk vaicāsim, jo
vairāk atcerēsies. Sliktāk, ja vairs nav kam vaicāt...
Pasākumā izstāstījām 11
Māju stāstus, noskatījāmies prezentācijas, foajē varēja aplūkot senlietu un
rokdarbu izstādi.
Svētku koncertā skanēja
lieliskās Jura Ostrovska dziesmas, līnijdeju grupa Magnolijas priecēja
skatītājus ar ugunīgām dejām. Dzirdējām Elizabetes(Ilzes Vovkas) sirsnīgos
dzejoļus latgaliešu valodā. Īpašais viesis bija mūsu novadniece Lidija
Dundare(Solima), kura lasīja fragmentus no tikko iznākušās grāmatas “Dzimtas
saknes”. Autore grāmatu laipni uzdāvināja Kombuļu pagasta bibliotēkai.
”Tādas grāmatas ir
neatsverams ieguldījums dzimtas un visas Latvijas vēsturē. Mūsu vēsturi veido
latviešu dzimtu stāsti. Tā ir īstā vēsture-vispatiesākā un visobjektīvākā.
Šādas grāmatas ir milzu vērtība. Tur ir notikumi, cilvēku domu, runas,
vērtējumu apraksti, kas raksturo Latviju aprakstītajā laika posmā. Un tur ir
fakti, reāli cilvēki, nevis pieņēmumi vai vīzijas”-tā Lidijas grāmatu komentēja
rakstniece Sarmīte Poikāne sociālajos tīklos.
Kopā ar Lidiju pasākumā bija
viņas māmiņa Eleonora, kura Jāņos svinēs savu 92. dzimšanas dienu. Novēlam
viņai stipru veselību, možu garu un lai atjaunotajā dzimtajā sētā vēl ilgs
mūžs. Pasākums bija kupli apmeklēts. Zālē skatītāju vidū bija ciemiņi no
Krāslavas, Aulejas, Izvaltas, Daugavpils, Kuldīgas, Rīgas, kā arī paši
mājinieki. Bija satikšanās ar sen neredzētiem draugiem, paziņām, tika nodibināti
kontakti turpmākai radošai sadarbībai.
Balvā māju saimnieki
saņēma ceriņu stādus, kā piemiņu no pasākuma.
Šī bija atzīšanās mīlestībā. Mājām.
Tuviniekiem. Savējiem. Dzīvajiem, aizgājušajiem, vēl neatnākušajiem. Visiem,
kuri līdzās. Šī ir pateicība senčiem, kuri aizejot, palikuši, lai palīdzētu
dzīvot, radīt, darīt, mīlēt, sargāt un ar smaidu sagaidīt jaunu rītu.
Pasākuma mērķis bija iedrošināt arī
pārējos skatītājus apzināt savas dzimtas saknes, atcerēties, cik svarīgas ir
ģimenes vērtības, senču tradīcijas un uzticība dzimtajām mājām. Jo viss-gan
ģimene un dzimta, gan sabiedrība un valsts-sākas no mums pašiem . No mazumiņa.
“Kas senatni pētī, tas nākotni
svētī”-tāds ir Lavijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja(kas šogad svin savu simtgadi) darbinieku moto. Lai tā ir gaisma, kurai sekot!
Pēc pasākuma ciemiņi varēja iestiprināties
ar smeķīgu putru, garšīgiem pīrāgiem un rudzu maizīti ar medu.
Uz tikšanos nākamgad ceriņu ziedu
laikā!