Ceriņu svētki Kombuļu Tautas namā.

 

    Sestdien, 25. maijā Kombuļu TN svinējām tradicionālos Ceriņu svētkus. Pasākumā godinājām “Stipro sētu” saimniekus, kuri saimnieko un attīsta savus mantotos īpašumus vairākās paaudzēs. Lai īstenotu šo ieceri ,ģimenēm bija uzdots apkopot savu māju vēsturi-izpētīt ģimenes albūmus, sazināties ar radiem, atcerēties seno dienu ģimenes tradīcijas un  ielūkoties kādā stūrītī, kur glabājas senlietas, lai piedāvātu tās izstādei.

    Kas latvietim ir mājas?Telpa? Noslēgta pasaule vai logs uz ārpasauli? Ziloņkaula tornis, kurā norobežoties no ziņkārīgā pūļa, vai šūniņa lielajā Stropā, ko sauc par Visumu? Vieta, kuras vaibstus, raksturu un likteni cilvēks manto piedzimstot un nēsā visu mūžu?

    Latvietim māja ir pasaules centrs. No tās mēs izejam un tajā atgriežamies.

    Katram cilvēkam viņa dzīves ceļā būtu jāiet līdzi mājas svētībai. Mātes dotai. Mājas ir vieta, kur vienmēr gaida. Akmeņus mājas pamatiem veļ vīrietis, bet māju ceļ sieviete, liekot pamatos savu mīlestību un uzupurēšanos, pati sevi.

    Mūsdienās arvien vairāk cilvēku meklē savas saknes .Kādam tas nākas viegli, kādam-caur sāpēm, niknumu un mežonīgu piepūli. Bet dzimtu vecļaudis vēl atceras. Šo un to. Kripatiņas. Ir vērts tās pierakstīt, kaut pa teikumam uz mazām lapiņām. Jo vairāk vaicāsim, jo vairāk atcerēsies. Sliktāk, ja vairs nav kam vaicāt...

    Pasākumā izstāstījām 11 Māju stāstus, noskatījāmies prezentācijas, foajē varēja aplūkot senlietu un rokdarbu izstādi.

    Svētku koncertā skanēja lieliskās Jura Ostrovska dziesmas, līnijdeju grupa Magnolijas priecēja skatītājus ar ugunīgām dejām. Dzirdējām Elizabetes(Ilzes Vovkas) sirsnīgos dzejoļus latgaliešu valodā. Īpašais viesis bija mūsu novadniece Lidija Dundare(Solima), kura lasīja fragmentus no tikko iznākušās grāmatas “Dzimtas saknes”. Autore grāmatu laipni uzdāvināja Kombuļu pagasta bibliotēkai.

    ”Tādas grāmatas ir neatsverams ieguldījums dzimtas un visas Latvijas vēsturē. Mūsu vēsturi veido latviešu dzimtu stāsti. Tā ir īstā vēsture-vispatiesākā un visobjektīvākā. Šādas grāmatas ir milzu vērtība. Tur ir notikumi, cilvēku domu, runas, vērtējumu apraksti, kas raksturo Latviju aprakstītajā laika posmā. Un tur ir fakti, reāli cilvēki, nevis pieņēmumi vai vīzijas”-tā Lidijas grāmatu komentēja rakstniece Sarmīte Poikāne sociālajos tīklos.

    Kopā ar Lidiju pasākumā bija viņas māmiņa Eleonora, kura Jāņos svinēs savu 92. dzimšanas dienu. Novēlam viņai stipru veselību, možu garu un lai atjaunotajā dzimtajā sētā vēl ilgs mūžs. Pasākums bija kupli apmeklēts. Zālē skatītāju vidū bija ciemiņi no Krāslavas, Aulejas, Izvaltas, Daugavpils, Kuldīgas, Rīgas, kā arī paši mājinieki. Bija satikšanās ar sen neredzētiem draugiem, paziņām, tika nodibināti kontakti turpmākai radošai sadarbībai.

    Balvā māju saimnieki saņēma ceriņu stādus, kā piemiņu no pasākuma.

    Šī bija atzīšanās mīlestībā. Mājām. Tuviniekiem. Savējiem. Dzīvajiem, aizgājušajiem, vēl neatnākušajiem. Visiem, kuri līdzās. Šī ir pateicība senčiem, kuri aizejot, palikuši, lai palīdzētu dzīvot, radīt, darīt, mīlēt, sargāt un ar smaidu sagaidīt jaunu rītu.

    Pasākuma mērķis bija iedrošināt arī pārējos skatītājus apzināt savas dzimtas saknes, atcerēties, cik svarīgas ir ģimenes vērtības, senču tradīcijas un uzticība dzimtajām mājām. Jo viss-gan ģimene un dzimta, gan sabiedrība un valsts-sākas no mums pašiem . No mazumiņa.

    “Kas senatni pētī, tas nākotni svētī”-tāds ir Lavijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja(kas šogad svin savu simtgadi) darbinieku moto. Lai tā ir gaisma, kurai sekot!

    Pēc pasākuma ciemiņi varēja iestiprināties ar smeķīgu putru, garšīgiem pīrāgiem un rudzu maizīti ar medu.

    Uz tikšanos nākamgad ceriņu ziedu laikā!