Septembris-dzejas mēnesis

 

    Rudens ir laiks, kad daba pārvēršas krāsainā gleznotāja otā, un visa pasaule iekrāsojas siltās oranžās, sarkanās un zelta nokrāsās. Tas ir gadalaiks, kurā mēs izjūtam laika pāreju, vērojot, kā koki lēnām zaudē savas lapas, un apkārtne pārveidojas par gleznainu mozaīku. Rudens vienmēr ir bijis iedvesmas avots māksliniekiem, rakstniekiem un, protams, dzejniekiem. Tas ir laiks, kad sirdi piepilda nostaļģija, un daba kļūst par dzejnieka pirmo lasītāju.

          Dzejas dienas, kas Latvijā tiek svinētas septembrī, ir kā svētki dvēselei, kurus atzīmē kopā ar rudens ierašanos. Šis pasākums ir cieši saistīts ar latviešu literatūras dižgaru Raini, kura dzimšanas dienu atzīmē septembrī. Dzejas dienas ir laiks, kad dzeja ienāk ikdienā — skolās, bibliotēkās, kultūras centros un pat uz ielām. Tās aicina katru cilvēku kļūt par dzejas radītāju vai klausītāju, atklājot dzejas spēju runāt tieši ar cilvēka sirdi.

          Dzejnieki izmanto rudeni, lai paustu savas domas un sajūtas par dzīvi, laiku un mīlestību. Dzeja rudenī kļūst par tiltu starp cilvēka iekšējo pasauli un ārējo pasauli, kas nemitīgi mainās.

          Rudens un Dzejas dienas kopā veido īpašu saikni, kas ikvienam ļauj piedzīvot dzeju ne tikai kā literatūras formu, bet arī kā dzīvesveidu. Tā ir iespēja atklāt jaunas pasaules, kurās katrs vārds ir kā rudenī nokritusi lapa — viegli, bet tajā pašā laikā smagnēji un nozīmīgi. Dzeja šajā laikā kļūst par svētkiem, kuros nav nepieciešami nekādi greznumi, tikai sirds, kas spēj dzirdēt un just.

    Rudens un Dzejas dienas piedāvā mums iespēju apstāties un novērtēt skaistumu, kas atrodas visapkārt. Tas ir laiks, kad mēs varam savienot savas domas ar dzejas ritmu un ļaut, lai rudens krāsas un sajūtas plūst caur mums, piepildot mūs ar jaunu iedvesmu un radošu enerģiju.