Rudens ir
laiks, kad daba pārvēršas krāsainā gleznotāja otā, un visa pasaule iekrāsojas
siltās oranžās, sarkanās un zelta nokrāsās. Tas ir gadalaiks, kurā mēs izjūtam
laika pāreju, vērojot, kā koki lēnām zaudē savas lapas, un apkārtne pārveidojas
par gleznainu mozaīku. Rudens vienmēr ir bijis iedvesmas avots māksliniekiem,
rakstniekiem un, protams, dzejniekiem. Tas ir laiks, kad sirdi piepilda
nostaļģija, un daba kļūst par dzejnieka pirmo lasītāju.
Dzejas dienas, kas Latvijā tiek
svinētas septembrī, ir kā svētki dvēselei, kurus atzīmē kopā ar rudens
ierašanos. Šis pasākums ir cieši saistīts ar latviešu literatūras dižgaru
Raini, kura dzimšanas dienu atzīmē septembrī. Dzejas dienas ir laiks, kad dzeja
ienāk ikdienā — skolās, bibliotēkās, kultūras centros un pat uz ielām. Tās
aicina katru cilvēku kļūt par dzejas radītāju vai klausītāju, atklājot dzejas
spēju runāt tieši ar cilvēka sirdi.
Dzejnieki izmanto rudeni, lai paustu
savas domas un sajūtas par dzīvi, laiku un mīlestību. Dzeja rudenī kļūst par
tiltu starp cilvēka iekšējo pasauli un ārējo pasauli, kas nemitīgi mainās.
Rudens un Dzejas dienas kopā veido
īpašu saikni, kas ikvienam ļauj piedzīvot dzeju ne tikai kā literatūras formu,
bet arī kā dzīvesveidu. Tā ir iespēja atklāt jaunas pasaules, kurās katrs vārds
ir kā rudenī nokritusi lapa — viegli, bet tajā pašā laikā smagnēji un nozīmīgi.
Dzeja šajā laikā kļūst par svētkiem, kuros nav nepieciešami nekādi greznumi,
tikai sirds, kas spēj dzirdēt un just.
Rudens un
Dzejas dienas piedāvā mums iespēju apstāties un novērtēt skaistumu, kas atrodas
visapkārt. Tas ir laiks, kad mēs varam savienot savas domas ar dzejas ritmu un
ļaut, lai rudens krāsas un sajūtas plūst caur mums, piepildot mūs ar jaunu
iedvesmu un radošu enerģiju.
.png)
.png)
