Pasākumi decembrī

 

Atpūtas pēcpusdiena Kombuļu TN Draugu lokā

 Kombuļu tautas namā aizvadīta sirsnīga atpūtas pēcpusdiena “Draugu lokā”, kas pulcēja daudz apmeklētāju arī no Aulejas, Izvaltas un Krāslavas.

Par skanīgu un krāsainu programmu rūpējās “Lī-dejas”, Robežnieku TN pašdarbnieki, kā arī Annija Leikuma, savukārt muzikālās aktivitātes vadīja Antonija Dombrovska.
Tika sveikti arī pagasta jubilāri.

Pasākums aizritēja sirsnīgā atmosfērā un vēlreiz apliecināja Kombuļu tautas nama nozīmi kopienas dzīvē. 🌿✨

Informācija!

   

Sveiciens Latvijai!

 Sveicam Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienā! 🇱🇻

18.novembris – diena, kad mūsu sirdīs iemirdzas īpaša gaisma. Tā ir diena, kad ar lepnumu un pateicību domājam par tiem, kuri radīja mūsu valsti, un par visiem, kuri to sargājuši un veido šodien.

Lai šajos svētkos mūs vieno mīlestība pret savu zemi, valodu un cilvēkiem. Lai sarkanbaltsarkanās krāsas iedvesmo darīt labus darbus un stiprina ticību mūsu Latvijas nākotnei! ❤️🤍❤️

Daudz laimes, Latvija! 🇱🇻✨

Radošā darbnīca

 

Mārtiņdiena

 

Mārtiņdiena – pārejas laiks starp rudenīgo mieru un ziemas gaidām

Mārtiņdiena Latvijā vienmēr bijusi īpašs gadalaika robežpunkts. Tā iezīmē brīdi, kad rudens darbi ir pabeigti, lauki apklusuši un sēta ieelpo dziļāku mieru. Dienas kļūst īsākas, bet vakari – garāki un klusāki. Šis ir laiks, kad cilvēki vairāk meklē siltumu – gan mājās, gan sarunās, gan vienkāršā kopā būšanā.

Ganiņu laika noslēgums

Senākos laikos Mārtiņdiena bija cieši saistīta ar ganiņu dzīvi. Tikai tagad, kad lopi vairs netika laisti ganos, beidzās viņu dienas darbi. Mazie gani atgriezās mājās, saņēma pateicību par darbu, un visa saime kopīgi svinēja. Tas bija mirklis, kad mājas kļuva pilnākas – gan balsu, gan smaržu, gan stāstu ziņā.

Gailis – šīs dienas zīme

Mārtiņdienas galvenais simbols ir gailis. Gailis tika uzskatīts par modrības, gaismas un mājas sargu. Tas bija arī ražas un darbīgā gada noslēguma ziedojums — pateicība par to, kas paveikts, un lūgums par nākamā gada svētību. Šodien mēs, protams, to skatāmies citādi — kā atgādinājumu par apzinātību un saullēkta drosmi, kas katrā no mums dzīvo.

Maskošanās un prieks

Īpaši krāsaina tradīcija ir ķekatu gājieni. Cilvēki pārģērbās par dzīvniekiem, butaforiskiem tēliem un jautriem brīnumiem – zirgi, lāči, dzērves, kazas, velniņi. Maskas nebija tikai izklaide. Tās bija pārvēršanās un aizsardzība, smiekli, kas aizdzen tumsu, gaisma, kas ienāk cilvēku vidū.

Un varbūt tas ir viens no svarīgākajiem Mārtiņdienas vēstījumiem:

Pat tumšā laikā mēs varam radīt prieku.

Mārtiņdiena šodien

Mūsdienās Mārtiņdiena vairs netiek svinēta tik plaši kā senatnē, taču tās būtība ir saglabājusies. Tā aicina palēnināties. Apsēsties pie galda, uzlikt sveci, atcerēties gadu, kas pagājis. Novērtēt darbu, ko esam paveikuši, un cilvēkus, kas gājuši mums līdzi.

Nav jābūt lielām svinībām. Pietiek ar:

• vienu siltu sarunu,

• vienu kopīgi pagatavotu maltīti,

• vienu atmiņu, ko pāršķirstām kā grāmatu lapu.

Jo Mārtiņdiena ir sirds svētki, un tie sākas tieši tur — kur mēs atļaujam sev apstāties.

Latvijas brīvības ceļš

     Novembris Latvijā ir patiesas cieņas, pateicības un atceres mēnesis. Tas ir laiks, kad godinām savu valsti un tos, kuri to aizstāvējuši un veidojuši. Mēs atceramies cīņas par brīvību, Latvijas valsts dibināšanu un tos cilvēkus, kuri cauri paaudzēm nesuši latviskuma garu – valodu, kultūru, tradīcijas un brīvības alkas.

    Šis ir mēnesis, kad pieminam varoņus, iedziļināmies mūsu valsts tapšanas stāstā, domājam par piederību savai zemei un tās nākotni. Svecīšu liesmās, karoga krāsās un klusos brīžos mēs izjūtam saikni ar savu zemi un tautu.

    Aicinu apmeklēt bibliotēku un aplūkot tematisko izstādi, kas veltīta Latvijas valsts svētkiem. Tajā apkopoti materiāli par Latvijas vēsturi, personībām, notikumiem un simboliem, kas veidojuši mūsu valsti. Izstāde palīdzēs ieraudzīt mūsu brīvības stāstu tuvāk un dziļāk.
Nāc un ļaujies Latvijas novembra noskaņai.