Lieldienu lustes bērniem ar vardīti Zaļsvārcīti un cālēnu Čiepu.

 

Kad saulīte sāk laiski glāstīt vēl dzestro zemi un pirmās sniegpulkstenītes izbāž galviņas no kūstošās zemes, latvieša sirdī iedegas gaismas un cerību sajūta – klāt ir Lieldienas. Arī šogad Kombuļu Tautas nams pārvērtās par īstu pavasara prieka un dzīvības oāzi, kur bērni, ģimenes un visi interesenti tika aicināti piedalīties Lieldienu svinībās, kas raisīja smaidu ne vien bērnu sejās, bet arī pieaugušo sirdīs.

            Pasākuma vadību ar jautrību un sirsnību uzņēmās divi īpaši tēli – draiskulīgā vardīte Zaļsvārcīte un čiepstīgais cālītis Čiepa. Šie pavasara vēstneši aizrautīgi veda bērnus rotaļās, līksmās dziesmās un smieklu pilnās aktivitātēs, kurās ikviens varēja iesaistīties. Pasākuma sākumā bērni tika sveikti ar jautru dziesmiņu, kurā visi vienā balsī čiepstēja unkurkstēja līdzi, jau no pirmās minūtes sajūtot – šī diena būs īpaša.

            Pasākuma gaitā tika minētas mīklas par pavasari, olu krāsošanu un dzīvniekiem, kas lika gan pasmaidīt, gan nopietni padomāt. Vardīte Zaļsvārcīte prata uzdot jautājumus tā, ka bērniem atbildes dzima kā pumpuri – ātri, krāsaini un ar prieku. Piemēram, "Mazs, dzeltens, mīksts kā mākonis – kas tas ir?", vai arī "Ne cepts, ne vārīts, bet zaķim mutē tīkams".

            Svarīga pasākuma daļa bija izzinošs stāsts – bērni klausījās teiku par Lieldienu zaķi, kas kādu dienu pavasara mežā atrada krāsainas olas un nolēma tās nest bērniem par prieku. Mazie uzzināja arī, kāpēc tieši zaķis, nevis vista, nes Lieldienu olas – izrādās, zaķis kā ātrs, čakls un mežā mītošs dzīvnieks tika izraudzīts kā simbols auglībai, atjaunotnei un dzīvespriekam. Šī pavasara pasaka aizrāva bērnus un radīja īpašu saikni starp ticējumiem un bērnu fantāziju pasauli.

            Pasākuma kulminācija bija Lieldienu viktorīna, kurā bērni sacentās atjautībā un zināšanās – par Lieldienu paražām, olu krāsošanas tehnikām, ticējumiem un dzīvniekiem, kuri parasti redzami šajos svētkos. Neviens nepalika bez uzslavas, jo katrs tika slavēts par drosmi un dalību.

            Un, protams, olas tika ripinātas! Tā bija īsta olu sacensība – kura ola ripos visātrāk, kura tālāk, un kura visilgāk spēs turēties uz kursa. Smiekli un līdzjušana piepildīja zāli, bet vissvarīgākais – bērni izbaudīja kopā būšanas prieku, kāds ir tikai svētkos.

            Pasākuma laikā darbojās arī foto stūrītis, kurā bērni un viņu ģimenes varēja iemūžināt mirkļus kopā ar Zaļsvārcīti un Čiepu – bildes tapa gan smieklīgas, gan mīļas, un noteikti kļūs par jaukām atmiņām nākotnē.

            Lieldienu pasākums Kombuļu Tautas namā vēlreiz apliecināja, cik svarīgi ir kopt tradīcijas, iedegt bērnos interesi par latvisko, un cik daudz prieka var sagādāt vienkāršas, bet sirsnīgas aktivitātes. Jo Lieldienas – tās nav tikai olas un zaķi. Tās ir gaismas un atdzimšanas svētki, kurā bērnu smiekli un dziesmas kļūst par pašiem skaistākajiem zvaniem pavasara simfonijā.