9. janvāris 2009, 19:15
Kombuļu pagasta bibliotēku apmeklē dažāda vecuma ļaudis. Līdzīgi, kā visas citas lauku bibliotēkas rajonā, arī šī iestāde veic lietotāju bibliotekāro apkalpošanu, fonda komplektēšanu un uzturēšanu, vāc, apkalpo un popularizē novadpētniecības materiālus, rīko tematiskās un literārās izstādes, piedalās pagasta sabiedriskajā dzīvē, izstrādā un raksta projektus, sadarbojas ar vietējās pamatskolas audzēkņiem. Kopš nesena laika piedāvā arī interneta pakalpojumus bez maksas.
Bibliotēkas vadītāja Edīte Saviča-Stola pastāstīja, ka pakāpeniski faktiski pilnībā ir izremontētas bibliotēkas telpas un katrs apmeklētājs var pārliecināties — šeit patiesi izskatās mājīgi. Atverot durvis, uzmanību uzreiz pievērš jaunie, plašie logi, jo tieši tāpēc telpas izskatās gaišākas. Acis priecē siltu toņu tapetes un jaunais linolejs. Vienīgi mākslīgo apgaismojumu gan gribētos mūsdienīgāku.
Septiņi datori (ieskaitot bibliotēkas vadītājai paredzēto) aprīkoti ar interneta pieslēgumu, dažiem ir pat web kameras. Multifunkcionāla iekārta dod iespēju drukāt, skenēt un kopēt materiālus, kas ir par velti. Bibliotēkas vadītāja pastāstīja, ka tagad daudziem bibliotēkas apmeklētājiem interneta pieslēgums jau ir ierīkots pašu mājās, līdz ar to viņi iegriežas šeit retāk. Tie, kuri izmanto bibliotēkas datortehniku, ir gan bērni, gan skolēni, gan pieaugušie, tostarp arī zemnieki, kuriem darīšana ar bankām un pārskaitījumu veikšanu. Internetā maksājumus veikt ērtāk un izdevīgāk nekā doties uz Krāslavu.
Visam dzīvē savi plusi un mīnusi. Sakarā ar datoru un interneta ienākšanu mūsu ikdienā bibliotēkai palielinājies apmeklējumu skaits, bet samazinājies grāmatu izsniegumu skaits. Tomēr čaklākie lasītāji paliek uzticīgi grāmatai. Edīte Saviča-Stola stāsta, ka ir tādi bērni, kas līdz 6.-7. klasei lasa pat ļoti daudz. Strādājošie lasa mazāk, viņiem objektīvi nav daudz brīva laika, ko atvēlēt šai nodarbei. Toties pensionāri ir vispateicīgākā lasītāju kategorija, kas lasa gan grāmatas, gan žurnālus. Šim gadam bibliotēka faktiski nesamazināja pasūtīto žurnālu klāstu, bet no avīzēm šeit pasūta tikai vienu — Krāslavas un Dagdas novada laikrakstu “Ezerzeme”. Abonēt avīzes — tas ir dārgs prieks, bibliotekāre nolēmusi, ka tad jau labāk nopirkt kādu grāmatu. 2008. gada nogalē izdevās veiksmīgs pirkums: izdevniecība “Zvaigzne ABC” Preiļos rīkoja grāmatu izpārdošanas akciju, kurā par diviem latiem gabalā varēja nopirkt tādas grāmatas, kas veikalos tirgotas divas vai trīs reizes dārgāk. Bibliotekāre izlietoja visu iekrāto līdzekļu atlikumu, nopērkot 25 labas daiļliteratūras grāmatas.
Cik liels pašreiz ir bibliotēkas grāmatu fonds, uzzināt neizdevās, jo rit vērienīga vecās lasāmvielas norakstīšana, bet akts vēl nebija uzrakstīts. Plaukti atbrīvoti no kirgīzu, tadžiku un citiem padomju laika izdevumiem, tostarp arī par kolhoziem un sovhoziem, rūpnīcām, kas gadiem gulējušas nelasītas.
“Kopējais fonds ievērojami saruks, jo jānoraksta daudz grāmatu,” stāsta Edīte Saviča-Stola. “Kas attiecas uz obligāto literatūru, tad no skolas ir saņemts saraksts un ir noruna, ka šīs grāmatas pa vienam eksemplāram noteikti tiks atstātas. Kad darbs būs galā, bērnu literatūras nodaļa atradīsies pašā priekšā. Tagad tā ir aiz pārējo grāmatu plauktiem, tāpēc ir grūti izsekot, kas tur notiek.”
Bibliotēkas vadītāja Edīte Saviča-Stola pastāstīja, ka pakāpeniski faktiski pilnībā ir izremontētas bibliotēkas telpas un katrs apmeklētājs var pārliecināties — šeit patiesi izskatās mājīgi. Atverot durvis, uzmanību uzreiz pievērš jaunie, plašie logi, jo tieši tāpēc telpas izskatās gaišākas. Acis priecē siltu toņu tapetes un jaunais linolejs. Vienīgi mākslīgo apgaismojumu gan gribētos mūsdienīgāku.
Septiņi datori (ieskaitot bibliotēkas vadītājai paredzēto) aprīkoti ar interneta pieslēgumu, dažiem ir pat web kameras. Multifunkcionāla iekārta dod iespēju drukāt, skenēt un kopēt materiālus, kas ir par velti. Bibliotēkas vadītāja pastāstīja, ka tagad daudziem bibliotēkas apmeklētājiem interneta pieslēgums jau ir ierīkots pašu mājās, līdz ar to viņi iegriežas šeit retāk. Tie, kuri izmanto bibliotēkas datortehniku, ir gan bērni, gan skolēni, gan pieaugušie, tostarp arī zemnieki, kuriem darīšana ar bankām un pārskaitījumu veikšanu. Internetā maksājumus veikt ērtāk un izdevīgāk nekā doties uz Krāslavu.
Visam dzīvē savi plusi un mīnusi. Sakarā ar datoru un interneta ienākšanu mūsu ikdienā bibliotēkai palielinājies apmeklējumu skaits, bet samazinājies grāmatu izsniegumu skaits. Tomēr čaklākie lasītāji paliek uzticīgi grāmatai. Edīte Saviča-Stola stāsta, ka ir tādi bērni, kas līdz 6.-7. klasei lasa pat ļoti daudz. Strādājošie lasa mazāk, viņiem objektīvi nav daudz brīva laika, ko atvēlēt šai nodarbei. Toties pensionāri ir vispateicīgākā lasītāju kategorija, kas lasa gan grāmatas, gan žurnālus. Šim gadam bibliotēka faktiski nesamazināja pasūtīto žurnālu klāstu, bet no avīzēm šeit pasūta tikai vienu — Krāslavas un Dagdas novada laikrakstu “Ezerzeme”. Abonēt avīzes — tas ir dārgs prieks, bibliotekāre nolēmusi, ka tad jau labāk nopirkt kādu grāmatu. 2008. gada nogalē izdevās veiksmīgs pirkums: izdevniecība “Zvaigzne ABC” Preiļos rīkoja grāmatu izpārdošanas akciju, kurā par diviem latiem gabalā varēja nopirkt tādas grāmatas, kas veikalos tirgotas divas vai trīs reizes dārgāk. Bibliotekāre izlietoja visu iekrāto līdzekļu atlikumu, nopērkot 25 labas daiļliteratūras grāmatas.
Cik liels pašreiz ir bibliotēkas grāmatu fonds, uzzināt neizdevās, jo rit vērienīga vecās lasāmvielas norakstīšana, bet akts vēl nebija uzrakstīts. Plaukti atbrīvoti no kirgīzu, tadžiku un citiem padomju laika izdevumiem, tostarp arī par kolhoziem un sovhoziem, rūpnīcām, kas gadiem gulējušas nelasītas.
“Kopējais fonds ievērojami saruks, jo jānoraksta daudz grāmatu,” stāsta Edīte Saviča-Stola. “Kas attiecas uz obligāto literatūru, tad no skolas ir saņemts saraksts un ir noruna, ka šīs grāmatas pa vienam eksemplāram noteikti tiks atstātas. Kad darbs būs galā, bērnu literatūras nodaļa atradīsies pašā priekšā. Tagad tā ir aiz pārējo grāmatu plauktiem, tāpēc ir grūti izsekot, kas tur notiek.”
Juris ROGA
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru