Pelnu trešdiena.
Pelnu
diena ir ļoti seni baznīcas svētki, kas ieguvuši noteiktu vietu liturģiskajā
gadā kā Ciešanu un gavēņa laika sākums. Ticīgie ar šo dienu sāk intensīvu
gatavošanos Lieldienām. Tam ir savs pamatojums Bībelē - Mozus, citi Dieva
vīri un pats Kristus izšķirošiem notikumiem ir gatavojušies, gavējot četrdesmit
dienas. Kristīgajai Baznīcai izšķirošais notikums bija Kristus augšāmcelšanās.
Pelnu diena ir trešdiena,
skaitot četrdesmit dienas pirms Lieldienām, bet izslēdzot svētdienas ,kā Jēzus
augšāmcelšanās dienas, kurām nav gavēņa rakstura. Pelni šajā dienā atgādina par
cilvēku kā niecību, kam dievišķā mīlestība nepieciešama kā dzīvība.
Pelnu diena ievada gavēņa
laiku, kad kristieši atturas no kādām ikdienišķām un ierastām lietām, cenšas
ievērot mērenību uzturā un izklaidēs. Nav pieņemts rīkot kāzas, kristības un
citus ar priecīgām izklaidēm saistītus pasākumus. Tā vietā lielāka uzmanība
tiek pievērsta Bībelei, lūgšanai un grēksūdzei. Pelnu dienas novakarē draudzēs
notiek īpaši dievkalpojumi. Altārus šajā dienā ietērpj violetajā krāsā, kas
simbolizē ciešanas un grēknožēlu.
Pēc Meteņiem latviešu
folklorā nākamā dienā ir Pelnu diena. Latviskajā tradīcijā ir daudz norišu, kas
raksturīgas šim laikam un kuru pastāvēšana nav tieši saistīta ar kristīgo
tradīciju. Piebalgā ir pazīstama ieraža-iet pelnāžos-pelnu dienā staigā apkārt
āzis – pārģērbies cilvēks. Pelnu āzim bija linu aste un ragi. Tas staigājis
apkārt pa mājām un metis pelnus virsū.
Daudzas Pelnu dienas ieražas
saistās ar pelniem. Līdzās dažādiem paņēmieniem, kā izsēt pelnus uz lauka, ir
arī izdarības, kas izraisa vispārēju jautrību. Nu kaut vai tāda: otram nezinot
un neredzot piekārt vai piespraust pelnu kulīti uz muguras; to izdarīt ir
diezgan liela māksla, bet toties pēc tam visiem lieli smiekli!
Metens veda Pelnu
dienu
Ar šķībām
ragavām,
Sasašķieba,
sasašķieba,
Nosavēla
lejiņā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru