2017. gada 17. marts

Izstāde bibliotēkā.

Bibliotēkā no 15.marta līdz 5. aprīlim apskatāmi Lauras Mežiņas(Sauleskalna sākumskolas 6. kl.) radošie darbiņi. Gaidu  ciemos!









 

2017. gada 7. marts

8. marts

                                         

     
                                   Interesanti fakti par 8. martu.
            Izrādās, šīs dienas pirmsākumu meklējumi ir visai sarežģīti – ir oficiālās un arī citas versijas. Droši pateikt, kad šo dienu svinējuši pirmo reizi, nevar. Bet – vai tādēļ nesvinēt? Svinēt gan! Jo kopš 2007. gada tā Latvijā ir likumā noteikta atzīmējama diena.        
             Jau Senajā Romā bija īpaša diena sievietēm – to svinēja matronas, tas ir, brīvi dzimušas, precējušās sievietes; viņas no vīriem saņēma dāvanas, mīlestību un sevišķu uzmanību. Dāvanas saņēma arī verdzenes, turklāt mājas māte atļāva verdzenēm šai dienā atpūsties. Tērpušās labākajās drānās, ar vainagiem galvās, romietes devās uz dievietes Vestas templi (Vesta – ģimenes pavarda sargātāja).
            1910. gada 27. augustā Otrajā Starptautiskajā sieviešu sociālistu konferencē Kopenhāgenā (Dānija) piedalījās vairāk nekā 100 sievietes no 17 valstīm. Vācu sociāliste Klāra Cetkina (1857-1933) aicināja katru gadu svinēt dienu cīņai par sieviešu tiesībām, taču konkrēts datums netika piedāvāts. Tajā pašā laikā viņa kopā ar Rozu Luksemburgu izvedusi vācu pilsētu ielās vietējās prostitūtas – kā atbalstu savai rīcībai.
            1917. gada pēdējā februāra svētdienā (23. februārī jeb 8. martā pēc jaunā stila) Krievijas sievietes izgājušas ielās ar lozungiem «Maizi un mieru». Šis gājiens izraisījis plašus streikus un demonstrācijas, sadursmes ar policiju un kazakiem. 27. februārī (12. martā) Krievijā vispārējais streiks pārtapa par bruņotu sacelšanos – sākās Februāra revolūcija. 2. (15.) martā cars Nikolajs II atkāpās no troņa, un Pagaidu valdība garantēja sievietēm vēlēšanu tiesības.
            1921. gadā Krievijas Otrajā komunistiskajā sieviešu konferencē pieņemts lēmums Starptautisko sieviešu dienu svinēt 8. martā, pieminot sieviešu streiku 1917. gada 23. februārī (8. martā). Versija: boļševiku līderi Ļeņinu noteikt šos svētkus kā oficiālus pierunājusi feministe Aleksandra Kolontaja. Sākumā gan dāvanas padomju sievietēm netika pasniegtas. Kāda avīze 1925. gadā ziņoja, ka veikalā atvestas galošas un sievietēm – par godu svētku dienai – pienākas atlaides…
            Itālijā šai dienā sievietēm pasniedz dzeltenās mimozas. Eiropas dienvidu valstīs sievietes saņem ziedus un arī mazas dāvaniņas (dažkārt arī no darba devējiem). Portugālē sievietes šai dienā sarīko vakariņas un tusiņus "tikai sievietēm". Visdažādākie pasākumi notiek Indijā. ASV marts ir «Sieviešu vēstures mēnesis». Britu Arodbiedrību kongress 2005. gadā apstiprināja rezolūciju, ka Starptautiskā Sieviešu diena Apvienotajā karalistē būtu pasludināma par vispārējiem svētkiem. Eiropas parlamenta Sieviešu tiesību un dzimumu vienlīdzības komiteja Starptautiskajai Sieviešu dienai 2008. gada 6. martā veltīja konferenci «Sieviešu loma starpkultūru dialogā» un semināru «Dzimumu pārstāvība parlamentārajā darbā».
                 Sveiciens visām sievietēm 8. martā!

2017. gada 1. marts

Pelnu diena.



                                             Pelnu trešdiena.

          Pelnu diena ir ļoti seni baznīcas svētki, kas ieguvuši noteiktu vietu liturģiskajā gadā kā Ciešanu un gavēņa laika sākums. Ticīgie ar šo dienu sāk intensīvu gatavošanos Lieldienām. Tam ir savs pamatojums Bībelē - Mozus, citi Dieva vīri un pats Kristus izšķirošiem notikumiem ir gatavojušies, gavējot četrdesmit dienas. Kristīgajai Baznīcai izšķirošais notikums bija Kristus augšāmcelšanās.
          Pelnu diena ir trešdiena, skaitot četrdesmit dienas pirms Lieldienām, bet izslēdzot svētdienas ,kā Jēzus augšāmcelšanās dienas, kurām nav gavēņa rakstura. Pelni šajā dienā atgādina par cilvēku kā niecību, kam dievišķā mīlestība nepieciešama kā dzīvība.
          Pelnu diena ievada gavēņa laiku, kad kristieši atturas no kādām ikdienišķām un ierastām lietām, cenšas ievērot mērenību uzturā un izklaidēs. Nav pieņemts rīkot kāzas, kristības un citus ar priecīgām izklaidēm saistītus pasākumus. Tā vietā lielāka uzmanība tiek pievērsta Bībelei, lūgšanai un grēksūdzei. Pelnu dienas novakarē draudzēs notiek īpaši dievkalpojumi. Altārus šajā dienā ietērpj violetajā krāsā, kas simbolizē ciešanas un grēknožēlu.
          Pēc Meteņiem latviešu folklorā nākamā dienā ir Pelnu diena. Latviskajā tradīcijā ir daudz norišu, kas raksturīgas šim laikam un kuru pastāvēšana nav tieši saistīta ar kristīgo tradīciju. Piebalgā ir pazīstama ieraža-iet pelnāžos-pelnu dienā staigā apkārt āzis – pārģērbies cilvēks. Pelnu āzim bija linu aste un ragi. Tas staigājis apkārt pa mājām un metis pelnus virsū.
          Daudzas Pelnu dienas ieražas saistās ar pelniem. Līdzās dažādiem paņēmieniem, kā izsēt pelnus uz lauka, ir arī izdarības, kas izraisa vispārēju jautrību. Nu kaut vai tāda: otram nezinot un neredzot piekārt vai piespraust pelnu kulīti uz muguras; to izdarīt ir diezgan liela māksla, bet toties pēc tam visiem lieli smiekli!
                                     Metens veda Pelnu dienu
                                    Ar šķībām ragavām,
                                    Sasašķieba, sasašķieba,
                                    Nosavēla lejiņā.

2017. gada 22. febr.

Metenis



            Metens nāk, Metens nāk,
                Ko metenis atnesīs?
                Cūkas ausi atnesīs,
                Miežu miltu plācenīti.
Meteņi jeb metenis ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki, kurus svin februārī vai marta sākumā, 7 nedēļas pirms Lieldienām.
Meteņu svinēšanā saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senajām indoeiropiešu tautām gadumija bijusi tagadējā februāra vidū. Agrāk latviski ar vārdu „meti” apzīmēja laika griežus.
Meteņos bija jāēd un jādzer līdz mielēm. Šajā laikā tika kautas cūkas, tāpēc tradicionālie svētku ēdieni bija cūkas galva un plāceņi. Vecāki meta dāvanas saviem bērniem no istabas augšas, jo Laima meteņos no augšas metot savas dāvanas. Tāpat kā visos ziemas svētkos, arī šajā laikā gājuši ķekatās un braukuši ciemos.
Meteņos ir jāvizinās ar ragaviņām no kalna vai jābrauc tālu ciemos, lai augtu gari lini. Šajos svētkos klāja bagātīgu svētku galdu, uz kura netrūka pīrāgu , zirņu piku, gaļas un alus.
Meteņos pēdējo reizi šajā gadā iet budēļos.

                                       Meteņu ticējumi:
  • Meteņa vakarā veļ sniega kamolus, lai kāpostiem būtu lielas galviņas.
  • Bērniem jādod ēst cūkas šņukuru - tad labi mācēs rakstīt.
  • Ja Vastlāvī vērsis uz ceļa zirga pēdā dabū nodzerties - būs laba raža.
  • Ja Metenī gans skrien trīs reizes ap māju - vasarā govis nebizo.
  • Kāds laiks Vastlāvī - tāds būs arī Lieldienās.
  • Ja Vastlāvja dienā Mēness trīs dienas vecs - būs labs gads; ja vecāks - tad slikts.
  • Ja Metenī vējains laiks - būs auksts pavasaris.
  • Ja Vastlāvjos ir sniegs uz jumtiem - vasarā būs daudz sēņu un ogu.
  • Ja Metenī palāses tā pil, ka gailis var padzerties, - būs labs un auglīgs gads.
  • Lai vasarā rudzi saulē neizdegtu - Meteņa vakarā nedrīkst pie uguns maizi ēst.
  • Ja Vastlāvī sauss laiks - būs ražīgs gads.
  • Ja Vastlāvī snieg vai līst - būs bagāts ogu gads.

 Žurnālā var atrast daudz pankūku  receptes!
                Lai labi garšo!


Bibliotēkā no 21.02.-24.02. pankūku degustācijas dienas! 
             Gaidu ciemos!