Metens
nāk, Metens nāk,
Ko
metenis atnesīs?
Cūkas
ausi atnesīs,
Miežu
miltu plācenīti.
Meteņi jeb metenis ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki, kurus svin februārī vai marta sākumā, 7 nedēļas pirms Lieldienām.
Meteņu svinēšanā saglabājušās senas vecā gada
aizvadīšanas tradīcijas, jo senajām indoeiropiešu tautām gadumija bijusi
tagadējā februāra vidū. Agrāk latviski ar vārdu „meti” apzīmēja laika griežus.
Meteņos bija jāēd un jādzer līdz mielēm. Šajā laikā
tika kautas cūkas, tāpēc tradicionālie svētku ēdieni bija
cūkas galva un plāceņi. Vecāki meta dāvanas saviem bērniem no
istabas augšas, jo Laima meteņos no augšas metot savas dāvanas.
Tāpat kā visos ziemas svētkos, arī šajā laikā gājuši ķekatās un braukuši ciemos.
Meteņos ir jāvizinās ar ragaviņām no kalna vai jābrauc
tālu ciemos, lai augtu gari lini. Šajos svētkos klāja bagātīgu svētku galdu, uz
kura netrūka pīrāgu , zirņu piku, gaļas un alus.
Meteņos pēdējo reizi šajā gadā iet budēļos.
Meteņu ticējumi:
- Meteņa vakarā veļ sniega kamolus, lai kāpostiem būtu lielas galviņas.
- Bērniem jādod ēst cūkas šņukuru - tad labi mācēs rakstīt.
- Ja Vastlāvī vērsis uz ceļa zirga pēdā dabū nodzerties - būs laba raža.
- Ja Metenī gans skrien trīs reizes ap māju - vasarā govis nebizo.
- Kāds laiks Vastlāvī - tāds būs arī Lieldienās.
- Ja Vastlāvja dienā Mēness trīs dienas vecs - būs labs gads; ja vecāks - tad slikts.
- Ja Metenī vējains laiks - būs auksts pavasaris.
- Ja Vastlāvjos ir sniegs uz jumtiem - vasarā būs daudz sēņu un ogu.
- Ja Metenī palāses tā pil, ka gailis var padzerties, - būs labs un auglīgs gads.
- Lai vasarā rudzi saulē neizdegtu - Meteņa vakarā nedrīkst pie uguns maizi ēst.
- Ja Vastlāvī sauss laiks - būs ražīgs gads.
- Ja Vastlāvī snieg vai līst - būs bagāts ogu gads.
Lai labi garšo!
Bibliotēkā no 21.02.-24.02. pankūku degustācijas dienas!
Gaidu ciemos!
